Mācība par mācībām(MetaCogniton)

domat_par_domasanuMācība par mācīšanos vai vairāk zināma, kā domāšana par domāšanu ir zinātnisks virziens, kas pēta, kā mēs, cilvēki, nodarbojamies ar sevis pilnveidošanu un regulāciju tādā veidā vienmēr sekojot līdzi savām domām. Šis novirziens ir radies jau simtiem un tūkstošiem gadu atpakaļ un jau filozofi, kā Aristotelis savos darbos ir izmantojuši šīs metodes, kad tiek jautāti jautājumi par mācībām un savām darbībām.
Visvieglāk saprast šo “Mācību par Mācību” ir tad, kad notiek kādas lietas mācīšanās vai apgūšana. Pieņemsim, ka jūs mācītos ģitāru un jums būtu jāiemācās spēlēt vienu konkurēto dziesmu. Tad sākumā noteikti jūs nespētu kontrolēt savus pirkstus un koordināciju un jums vajadzētu sev jautāt jautājumus, kā (Kā efektīvāk iemācīties kustināt vienu roku, kā trenēt pirkstus, cik stundas dienā būtu optimāli mācīties, vai nav citi veidi, kā iemācīties daļu no dziesmas). Un kad šie jautājumi tiek atbildēti jūs nodarbojaties ar domāšanu par domāšanu, jo jūs cenšaties efektīvāk un labāk domāt, kā spēlēt šo ģitāru.
Ja mēs apskatām šo frāzi vēl dziļāk, tad domāšana par domāšanu var būt arī kaut kas vēl abstraktāks, jo ir iespējams domāt par to, kā tieši notiek savu domu regulācijas, kā būtu pareizāk uzdot jautājumus un kā labāk analizēt situācijas lai tās būtu vēl objektīvākas. Arī gadījumos, kad cilvēks domā par to, ka vienu priekšmetu viņam ir vieglāk apgūt kā otru vai arī tad, kad tiek salīdzināts tas, kur vēl šāda līdzīga pieredze ir bijusi ir šī meta-domāšana.

Sai sfērai ir ļoti liels potenciāls, jo kad cilvēkam iemāca šīs lietas, tās pilnīgi dabiski sāk notikt, jo tā ir no tām lietām, ko nav iespējams aizmirst. Ja jūs kādreiz esat vienkārši dienas laikā sapņojuši un domājuši par dzīvi vai par sevi un pieķērāt sevi domājot par šādām lietām, tad noteikti ka tas noteiks vēl un agri vai vēlu jūs sāksit arī koriģēt sevi un tādā veidā pilnveidot savas zināšanas un arī to kādā veidā jūs mācaties.
Ja paskatāmies, piemēram, uz Einšteinu, tad viņam ļoti patika nodarboties ar sapņošanu un dažādu filozofisku lietu apspriešanu un domāšanu. Un esot šajos tā saucamajos domu-eksperimentos Einšteins mēģināja izprast lietas no cita skata punkta. Lasot viņa autobiogrāfiju var redzēt, ka viņa atklājums un ģenerālās relativitātes teorija tapa pēc domu eksperimentiem par to, kā būtu vizināsiet uz gaismas stara un kas notiktu ja tramvajs kustētos gaismas ātrumā.

Ceru, ka būšu iepazīstinājis jūs ar šo konceptu un tālāk viss ir jūsu ziņā, vai jūs izvēlēsities izpētīt šo interesanto zinātnes novirzienu vai nē.