Pasaules TOP izglītības sistēmas

Izglītība un tās attīstība ir svarīga ikvienai pasaules valstij. Diemžēl iespējas mācīties katrā valstī atšķiras un tādējādi, jaunieši vienā valstī var būt izglītotāki kā otrā, izglītības sistēmas struktūras un rezultātu iespaidā.

Katru gadu tiek veidots valstu izglītības indekss. Šis rādītājs tiek veidots no mācību maksas, studentu daudzuma un eksāmenu rezultātiem, valsts IKP un citiem faktoriem. Šis rādītājs arī parāda, kurā valstī iespējams iegūt vislabāko izglītību par relatīvi mazāku maksu, augstāku dzīves kvalitāti un citiem nosacījumiem. Pēdējā gadā top 4 dominē Austrumāzijas valstis – Dienvidkoreja ierindojas pirmajā vietā,un tai seko industriāli attīstītākā valsts Japāna. Trešo vietu ieņem Singapūra un pēc tās ir pilsētvalsts Honkonga. Tikai piektajā vietā šobrīd ir Somija, kura vienmēr ir lepojusies ar savu izglītības sistēmu un sasniegumiem šajā jomā. Pēdējo gadu laikā Skandināvu valstis izrāda šī indeksa kritumu, jo Somija 2012. gadā bija indeksa līderpozīcijā, bet, piemēram, Zviedrija ir nokritusies no 21. uz 25. vietu. Diezgan ievērojamus kāpumus savukārt veikušas Krievija (šobrīd 13. vieta), Izraēla (17. vieta) un Polija, kas šobrīd topā ieņem 10. vietu. Attīstības valstis lielākoties ierindojas topa apakšējā galā, piemēram, Indonēzija ieņem pašu pēdējo vietu.

Ir izveidots arī cits izglītības indeksa rādītāja tops. Šajā topā pārsvarā vērā tiek ņemti mācību rezultāti un līdere šajā jomā ir Austrālija. Arī Latvija ir sastopama šajā topā, un raugoties pēc jaunākajiem datiem, mūsu valsts ieņem 24. vietu no visām pasaules valstīm. Ja pieņem, ka koeficients 1 atspoguļo pilnīgi perfektu mācību sistēmu, tad Latvija 2013. gadā tika novērtēta ar koeficientu 0.813. Augstāks koeficients Latvijai bijis tikai 2008. un 2009. gadā.

Ļoti liela ietekmi uz valsts izglītības statusu atstāj ekonomiskais, ģeogrāfiskais un dzīves kvalitātes stāvoklis. Varētu šķist ļoti likumsakarīgi, ka attīstības valstīs Āfrikā vai Āzijā izglītības līmenis ir zemākais. Pirmkārt, šīs valstis atrodas diezgan neizdevīgās vietās, kas savukārt rada šķēršļus ekonomikai un finansiālajam stāvoklim. Dzīves kvalitāte šajās valstīs arī nav augstākajā līmenī, iepriekš minēto iemeslu dēļ. Visi šie rādītāji savstarpēji ir saistīti, tāpēc izaugsme tikai vienā no tiem ir neiespējama – valsts var attīstīties tikai visos rādītājos reizē.