Pašīzglītošanās vai formālā izglītīga – kas ir labāks?

Mūsdienas formālā izglītība – augstskolas, universitātes vai pat koledžas absolvēšana – tiek uzskatīta par tādu kā noteiktu prestižu un zīmi, ka tu esi labāks par tiem, kuriem šī augstākās izglītības iestādes grāda nav. Bet, manuprāt, šāda attieksme ir ļoti nepareiza, jo ne vienmēr visu var iemācīties augstskolās, kā arī gandrīz vienmēr pašizglītošanās dod lielākus augļus nekā augstskolas absolvēšana.

Bieži vien cilvēki saka, ka augstskola tās absolventiem ir sniegusi atbildības sajūtu, prasmi iekļauties termiņos, kā arī prasmi dziļāk pētīt dažādas jomas un pēc tam par tām rakstīt dažāda veida darbus. Un, lai gan tas tā ir, tāpat šāda veida prasmes var iegūt arī pašizglītošanās ceļā. Prasmi iekļauties terminos ikvienam ir iespēja pārbaudīt un uztrenēt ik dienas. Vienalga vai tas ir laikā apmaksāt rēķinus, vienas dienas laikā paspēt izmazgāt visu netīrās veļas kalnu vai kas cits. Mēs savu laiku mācamies pārvaldīt ik dienas, un, tā kā iekļaušanās termiņos nav nekas cits kā laba laika menedžēšana, tad to noteikti var paveikt ikviens.

Dziļa dažādu tēmu analīze un darbu rakstīšana, iespējams, ir viena no nepatīkamākajām lietām ikviena studenta dzīvē. Taču tas, ka studenti šos darbus raksta, nodod un saņem par tiem vērtējumu automātiski nenozīmē dziļāku vai labāku izpratni par konkrēto tēmu. Pirmkārt, šāda veida darbi tiek rakstīti pamatojoties un noteiktām nodaļām milzīgu jomu un tēmu klāstā, kas nozīmē, ka dziļāk tiek apskatīta tikai viena neliela daļiņa no visas tēmas. Un, otrkārt, bieži vien šie darbi nemaz tik dziļi neanalizē tēmas, jo lielākā daļa studentu tos raksta pēdējā brīdī, kad nav laika izanalizēt ikvienu aspektu, bet vairāk tiek tā teikt “liets ūdens” tikai lai sasniegtu noteikto apjomu un darbs tiktu nodots laikā. Tajā pašā laikā pašizglītošanās dod iespēju tev veltīt tik laika, cik tu vēlies pētot ikvienu aspektu, kurš tev liekas interesants, tātad ne tikai tev nav jāsasteidz šī dziļākā izpēte, bet tu vari arī to darīt par tēmām, ka interesē tevi, nevis tavus pasniedzējus.

Pastāv uzskats, ka formālā izglītība veido indivīdus, kas labi orientējas dažādās jomās, jo mācību iestādēs tiek mācīti dažādi priekšmeti. Bet šāda mācīšana ne vienmēr ir optimāla. Vairāk nekā bieži studenti ir spiesti mācīties priekšmetus, kuri tiem vispār neinteresē. Šajā gadījumā pastāv iespēja, ka studentam ne tikai var rasties nepatika pret konkrēto jomu, bet viņš noteikti izniekos daudz sava laika tēmai, par kuru viņš aizmirsīs tikko kā tiks uzrakstīts eksāmens vai nodots pēdējais darbs. Tur pretī pašizglītošanās ļauj ikvienam mācīties tikai tās tēmas vai jomas, kuras tiem interesē, tādejādi izslēdzot gan nepatikas radīšanas, gan laika izšķērdēšanas iespējas.

Katra paša izvēlē ir izsvērt visus plusus un mīnusus katras formas izglītībai, jo ne visi cilvēki ir vienādi. Taču tiem, kuri vēlas izglītību iegūt paši, bet baidās, ka tā tie nespēs iegūt kāroto amatu, man ir laba ziņa, jo, lai gan ļoti lēni, bet notiek attīstība darba devēju vidū, kad tie uzmanību pievērš ne vairs augstskolas diplomam, bet gan īstām prasmēm un zināšanām.